Zobu feja ir pasaulē populārs tēls, kas ir pastāvējis jau ilgus gadus. Latvijā bērni šo tēlu visvairāk iepazina pēc multiplikācijas filmas “Leģendārais piecinieks“. Pēc paražas, ja bērns savu izkritušo piena zobu noliks zem spilvena, naktī šis zobiņš tiks nomainīts pret naudiņām.
Visbrīnumainākais, ir nevis tas, ka no rīta pamostoties, zobiņa vairs nebūs, taču tas, ka būs atlīdzinājums naudas formā, kas katru reizi var būt dažādā apjomā, sagādājot bērnam vēl lielāku šo gaidīšanas prieku.
Ja pavēro kultūru citās pasaules malās, tad bērni, pēc tam, kad ieraudzījuši, kā viņu vecākie brāļi vai māsas ir saņēmuši savas pirmās naudiņas par saviem piena zobiem, nespēj vien sagaidīt, kad pienāks viņu laiks. Protams, izkrītot zobam, uz pāris mēnešiem paliek amizanta paskata smaids.. Tomēr tas neatsver faktu, ka, bērnam guļot, notiek piedzīvojums – šī maģiskā apmaiņa, kuras rezultātā bērns ir iekasējis savas pirmās naudiņas.
Kādas ir Zobu fejas cenas?
Zobu cenas šajā gadījumā variējas. Ja ņemam par faktu Visa Inc. 2013. gada aptauju, vidēji bērni Amerikā tiek pie $3.70 par zobu. Tomēr, kādā ģimenē bērns par zobu var saņemt $0.50 un kādā citā $5. Šī cena, saprotams, jau ir pietiekami pievilcīga, lai bērniem rastos tīri interesantas idejas.
Tomēr, ja kādreiz nav tās sīknaudas vai arī $1, $2 vai $5 banknotes vietā tiek nolikta banknote ar $20(un pat $50), dažiem bērniem rodas vēlme iegūt papildus naudas, krasi samazinot zobu skaitu. Tā jaunā Supermena figūriņa tomēr ir ļoti nepieciešama.
No vēstures atrodami diezgan dažādi un jocīgi paradumi saistībā ar šo rituālu. Par to, cik tie dīvaini, spriest tikai mums katram pašam, jo patiesībā, pat mūsdienās tāpat notiek lietas, par kurām tu neiedomātos. Kamēr viens cenšās uzlabot mutes higiēnu, otrs zobus krāso melnus.
Vēstures fakti saistībā ar Zobu fejas rituālu.
- Senajā Ēģiptē valdīja uzskats, ka saule padara zobus stiprus, tāpēc tie izkritušos zobus meta pret sauli.
- Vikingi saviem bērniem maksāja ‘’zobu maksu’’ par to izkritušo zobu izmantošanu. Tie bērnu zobus karināja kaklarotās, jo ticēja, ka tie palīdzēs uzvarēt kaujās.
- Dažās Āzijas valstīs, kā piemēram Japānā vai Korejā, kad bērnam izkrīt zobs, pēc tā iepriekšējās atrašanās vietas ir jāveic šādi uzdevumi. Ja zobs izkritis no apakšējās zobu rindas, bērnam tas ir jāsviež uz jumta. Ja zobs izkritis no augšējās zobu rindas, šo zobu ir jāsviež zem grīdas. Kamēr notiek zoba sviešana, bērnam ir jāizkliedz vēlme, lai izkritušā zoba vietu aizstāj ar peles zobu. Šī vēlme ir saistīta ar to, ka pelēm piemīt grauzējiem raksturīgā īpašība – zobi aug visu mūžu.
- Agrāk zobus apraka zem zemes, lai pie tiem nespētu piekļūt raganas un ļaunie gari. Valdīja uzskats, ka zobiem piemita spēks, kas ļāva ļaunajiem spēkiem tos izmantot, lai uzliktu lāstus. Tajā pašā laikā, aprokot piena zobu blakus mājai, tie centās panākt lai ātrāk vietā izaugtu jaunais zobs.
- Ar laiku, pilsētām kļūstot pilnākām, pietrūkās vietas, tāpēc ar laiku izkritušos piena zobus sāka aprakt puķu podos un beigās jau pārgāja pie palikšanas zem spilvena.
- Zobu feja, kā labais tēls neparādījās masu publikai līdz pat 1900. gadiem.
Par to, vai ļaut bērnam ticēt, radīt prieku, vai arī teikt ka tās ir muļķības, jāizlemj katram pašam. Uz pozitīvas nots – izvēloties bērnu iepriecināt ar fejas esamību, vēlams, pieminēt, ka zobārstniecības klīnikā strādājošie zobārsti ir zobu fejas labie palīgi. Varbūt izdosies?